Sandra Āzena
17.02.1962. – 01.05.2024.
1.maijs bija īsti vasarīga, skaista un saulaina diena, un tieši tāpēc ziņa, ka Mūžībā devusies Sandra Āzena, šķita tik neiespējama un nepieņemama. Sandra bija un vienmēr paliks mūsu pirmā Skolotāja un Mentore, kas soli pa solim veda visu Striķu skolas kolektīvu Montesori pedagoģijas pasaulē. Ar pirmo reizi, kad viņa atbrauca pie mums, viņa kļuva par īstenu Savējo, un mums katram ir savas atmiņas un īpašie vārdi, ko Sandrai veltīt.
Ir gandrīz neiespējami par viņu teikt bija, jo Sandras pieskārieni ir mūsu skolā, viņa vienmēr būs tā, kura bija blakus pie mūsu pirmajiem soļiem, iedvesmoja, uzmundrināja un palīdzēja kā vien varēja.
Kārtība un pārliecība– tās ir vērtības, kas asociējas, domājot par mūsu Skolotāju Sandru. Kārtība un pārliecība – tās ir vērtības, kas pirmās nāk prātā, domājot par mūsu Iedvesmotāju Sandriņu. Kārtība domās, lielajās idejās. Kārtība, ko kā pamatu Sandra mums mācīja, ievadot Montesori pedagoģijā. Pārliecība par katru pateikto vārdu, katru materiāla demonstrējumu, katru izteikto atziņu. Pārliecība par mūsu spējām, mūsu varēšanu, idejas īstenošanas veiksmes stāstu. Skolotājas Sandras, mūsu Iedvesmotājas Sandriņas Kārtība un Pārliecība deva mums spārnus uzsākt jauna ceļa lidojumu un dos spēku to turpināt.
Kad Sandra runāja, kaut ko rādīja vai ierosināja, tad viņa to darīja ar gaišu, spriganu dzirkstelīti acīs, balsī, kustībās, visā savā būtībā. Viņas dzirkstelīte aizrāva un iededza dzirkstelītes arī mūsos.
Sandra bija labs draugs, vienmēr sirsnīga, dzīvi un cilvēkus mīloša. Viedās sarunas ar viņu motivēja un deva pārliecību, ka tu esi īpašs un īstajā vietā. Vienkāršība, cilvēcība un patiesa interese par visu un visiem, humors – tās ir tikai dažas no īpašībām, kas raksturo mūsu Sandriņu.
Tik garšīgi nodzīvot dzīvi! Garšīgi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – garšīgi strādāt, garšīgi, aizrautīgi izzināt šo pasauli mums apkārt. No visas sirds mīlēt un izbaudīt katru mirkli, kas pavadīts kopā ar vīru, bērniem un mazbērniem un arī ar mums, viņas skolēniem un kolēģiem!
Ir aizgājusi liela Dvēsele. Ir ārkārtīgi sāpīgi to apzināties. Viss Striķu skolas kolektīvs sēro kopā ar Sandras ģimeni un visiem viņas tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. Bet viņas iesētās prieka, zināšanu, izzinātkāres sēklas ir ne tikai izdīgušas, bet laidušas dziļas saknes un turpina augt, ziedēt un nest augļus.
