Bērna personība veidojas viņa dzīves pirmajos sešos gados, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tieši šajā laikā viņam tiktu dota iespēja apgūt lietas un attīstīt īpašības, kuras viņam būs noderīgas un svarīgas turpmākajā dzīvē. Tas, kas bērnam būtu jāapgūst šajā laikā ir ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī jāattīsta spēja koncentrēties, neatlaidība, griba un patstāvīga domāšana, spriestspēja. Tāpat arī ne mazāk svarīga prasme – pozitīva komunikācija un socializēšanās. Bērni, kuri ir tikuši attiecīgi atbalstīti šajos pirmajos – personības veidošanās gados, izaug par pieaugušajiem, kuriem ir spēcīga iekšējā motivācija, kuriem patīk mācīties, apgūt jaunas lietas, tādiem, kuri spēj domāt elastīgi un radoši un ir apzināti ne tikai attiecībā uz savām individuālajām vajadzībām, bet cieņpilni izturas pret citiem cilvēkiem, apkārtējo vidi, tādējādi veicinot harmoniju pasaulē.
Montesori pedagoģijas galvenās sastāvdaļas:
Vide, kas kalpo bērna īpašajām vajadzībām katrā konkrētā viņa attīstības posmā.
Pieaugušais, kurš izprot bērna attīstību un vada viņu ar mērķi palīdzēt bērnam atrast viņa individuālo, dabisko ceļu.
Brīvība, kura dod iespēju bērnam pašam iesaistīties savā attīstībā, balstoties uz tikai viņam raksturīgo attīstības tempu.
Montesori pedagoģijas mērķis ir trenēt bērna gribasspēku, koncentrēšanos un pašdisciplīnu. Montesori pedagoģijas pamatprincips ir ļaut bērnam darīt pašam. Skolotājs ir kā pavadonis, kas ierāda, kā rīkoties ar konkrēto materiālu, atbalsta, tomēr darbs bērnam jāpaveic pašam. Liela nozīme tiek piešķirta praktiskās pieredzes veidošanai, jo tikai caur zināšanu praktisko pielietojumu, iemācītais paliek ilglaicīgā atmiņā, iegūtās prasmes kļūst noturīgas.
Montesori pedagoģijā bērns iemācās kļūt par personību, kas prot pieņemt lēmumus un tikt galā ar situācijām. Tiek apgūts, ka no grūtībām nav jābēg, bet tās ir jārisina, un atrisināšana ir paša spēkos.