Mācību process

Montessori bērnudārzā jēdziens darbs tiek lietots, lai uzsvērtu nozīmību tam, ko bērni dara. M. Montessori īpaši izcēla darbu, ko dara bērni un kas viņiem patīk, jo paši to izvēlas, atšķirībā no pieaugušo darba, kas bieži vien viņiem ir nepatīkams. Bērna darba mērķis nav gatavs rezultāts, bet gan pats darbošanās process, kas apmierina bērna iekšējās vajadzības. Pēc tāda darba bērnam iestājas harmonizējošs miers, pieaug viņa koncentrēšanās spējas. Bērni izrāda sajūsmu darīt lietas, ko paši izvēlas, un piedzīvo izdošanos caur kļūdu kontroli.

Montesori nodarbību laikā 2,5-3 stundas, bērns pats izvēlas darbu. Svarīgi šajā periodā netraucēt bērnu, nepārtraukt viņa aktivitātes. Parasti bērns iesāk ar kādu vieglāku darbu. Tad iestājas viltus noguruma pauze un pēc tās bērns ar jaunu sparu atsāk darboties. Reizēm bērns izvēlas sākt jaunu darbu. Šī otrā darbošanās ir daudz garāka, koncentrētāka un dziļāka. Šis ir nepārtrauktā darba cikla mērķis un to var sasniegt tikai piedzīvojot arī pirmo daļu. Tātad bērns, kuru rīcībā ir mazāk laika, tā arī nekad nenonāk līdz savu iespēju maksimālai izmēģināšanai un nekad nepiedzīvo kārtīgi padarīta darba laimes sajūtu. Viņš var regresēt.

Montesori  pedagoģijas būtiska sastāvdaļa ir attīstošā vide, kurā ir materiāli, kas rada bērnā interesi, rosina viņu darboties un veicina bērna attīstību. Tā ir vieta, kur tiek nodrošinātas katra bērna vajadzības – fiziskās, emocionālās, psihiskās un intelektuālās. Sagatavotā vide ir visur, kur bērns uzturas dienas garumā bērnudārzā vai skolā – visās iekštelpās un arī ārā. Pedagogs iekārto attīstošo vidi, ņemot vērā savus novērojumus, kas katram bērnam ir vajadzīgs. Katrai bērnu grupai vide mainās atkarībā no bērniem.

Mācību vidē valda kārtība, ko bērns palīdz uzturēt. Tas veido bērna iekšējo sakārtotību. Montesori vidē bērns kļūst ne tikai zinošāks un prasmīgāks, bet arī patstāvīgāks un nosvērtāks. Vide, kurā ir iespēja brīvi pārvietoties un izvēlēties estētiski pievilcīgus un interesantus mācību materiālus, nodrošina bērnu uzmanību un uztur modru garu un zinātkāri. 

Vide iekārtota tā, lai bērns varētu izvēlēties sev vēlamo darba organizācijas formu- strādāt individuāli, pārī vai mazā grupiņā, kā arī vietu- pie galda vai uz paklājiņa. Mācību telpās visi runā un pārvietojas mierīgi un klusi, lai netraucētu mācību darbu apkārtējiem. Mācību process norit visas dienas garumā – arī pastaigu laikā, turpinot pētīt un nostiprināt Montesori darba laikā iegūtās prasmes, zināšanas un iemaņas. 

Daudzveidīgie montesori mācību materiāli palīdz dabiski un ar dziļu izpratni apgūt mācību saturu. Materiāli ir izvietoti mācību telpā bērniem ērti pieejamos plauktos un sadalīti noteiktās zonās, noteiktā kārtībā mācību centros. Montessori didaktiskais materiāls dalās 5 grupās:

• praktiskās dzīves materiāls,
• sajūtu materiāls,
• matemātikas materiāls,
• valodas materiāls,
• kosmiskās audzināšanas materiāls.

Katram no materiāliem ir savs prezentēšanas veids. Montesori materiāli iemāca bērnam koncentrēties, redzēt kļūdas un patstāvīgi tās labot. Lielākā daļa materiālu ir veidoti tā, ka bērns pats var veikt atklājumus bez skolotāja palīdzības. Patstāvīgi atkārtojot darbu ar materiālu, bērns atklāj tā īpašības un funkcijas un pats redz, vai ir kļūdījies. Kļūdu labošana bez skolotāja palīdzības veicina bērna koncentrēšanās spējas, patstāvību un pašapziņu.

Mūsu skolas apkārtnes teritorija dod fantastisku iespēju bērniem atrasties dabā. Izcilā pedagoģe M.Montesori skaidro, ka dabiskums un tuvums dabai bērnam ir pašsaprotamas lietas. Bērni vēlas nonākt tiešā kontaktā ar ūdeni, gaisu, zemi, vēju un lietu, piedzīvot uguns siltumu un to burvību sēžot pie ugunskura. Bērni vēlas rakt zemi, sēt, novākt ražu, redzēt un piedzīvot auga attīstības ciklus. Staigāt pa nogurdinošiem ceļiem, atrasties kustībā, pārvaldīt savas kustības pārvarot dažādus sķēršļus – grāvjus, stautiņus, celmus, baļķus, peļķes, u.c.
Dabas ‘’sagatavotā vidē’’ bērniem veidojas cieša saikne ar dabas neapsīkstošo daudzveidību. Piedzīvot dabas brīnišķīgās pārmaiņas visos gadalaikos. Visādos veidos rodas dažādas attiecības ar dabas vidi, tas rosina bērnu darboties, vērot, eksperimentēt un palīdz bagātināt bērna priekšstatus, uztveri, sajūtas, pieredzi un dzīvi.
Piedzīvojot laiku, atrodoties mūsu meža skoliņās un rūpējoties par skolas dārzu, bērni iegūst brīnišķīgu pieredzi un milzīgu prieku. Viņi iemācās brīnīties, saudzēt, rūpēties, atklāt dabas noslēpumus un mīlestību pret dabu uz visu dzīves laiku.