Mācību process

Ir daudz un dažādu Montessori izstrādātu materiālu, kas sadalīti noteiktās zonās, noteiktā kārtībā un katram no tiem ir savs prezentēšanas veids. Materiāli izkārtoti skolēniem brīvi pieejamos plauktos. Katram materiālam ir savs tiešais un netiešais mērķis. Tiešais mērķis parasti ir iekšējs – tāds, ko nevar redzēt, tas attīsta bērna koncentrēšanos, kustību koordināciju, uzmanību, utt.. Netiešais mērķis ir ārējs mērķis – to var redzēt, piem., pareizi saliktas kartītes, aprēķinātas skaitliskās vērtības, utt. Bērns strādā ar materiālu vislabāk, ja tiek izpildīti abi mērķi. Ja tā nav, tad pedagogs materiālu variē, lai piemērotu konkrētam bērnam.
Lielākā daļa materiālu Montesori sagatavotajā vidē ir veidoti tā, ka bērns pats var veikt atklājumus bez skolotāja palīdzības. Tādēļ būtiska šo materiālu sastāvdaļa ir kļūdu kontrole. Patstāvīgi atkārtojot darbu ar materiālu, bērns atklāj tā īpašības un funkcijas, un pats redz, vai ir kļūdījies. Kļūdu labošana bez skolotāja veicina bērna neatkarību, patstāvību un koncentrēšanās spēju. Pieaug bērna novērošanas spēja un kļūdu stratēģijas atrašana. Tas vienmēr ir ceļš uz priekšu un augšu.

Organizējot mācību procesu, svarīgi ievērot nepārtrauktā darba ciklu. Cikls ilgst 2,5-3 stundas. Šī cikla laikā skolēni paši izvēlas darbu, netiek organizētas izejošās stundas. Skolēni strādā individuāli, pāros vai nelielās grupās, atbilstoši savām mācību vajadzībām un ritmam, aktīvi iesaistās mācību procesā. Skolotāji atbalsta un veicina skolēnu iniciatīvu un sociālās sadarbības prasmes.  Parasti bērns iesāk ar kādu vieglāku darbu. Tad iestājas viltus noguruma pauze un pēc tās bērns ar jaunu sparu atsāk darboties. Vēlāk bērns izvēlas sākt jaunu darbu. Šī otrā darbošanās ir daudz garāka, koncentrētāka un dziļāka. Šis ir nepārtrauktā darba cikla mērķis un to var sasniegt tikai, piedzīvojot arī pirmo daļu. Tātad bērns, kuru rīcībā ir mazāk laika, tā arī nekad nenonāk līdz savu iespēju maksimālai izmēģināšanai un nekad nepiedzīvo kārtīgi padarīta darba laimes sajūtu.

Klasē ir rosīga un darbīga atmosfēra, bez lieka trokšņa un nekārtības. Skolēniem ir pieejami daudzveidīgi materiāli, lai strādātu. Skolēni ir priecīgi, zinātkāri un izrāda entuziasmu par savām aktivitātēm. Skolēni strādā individuāli, pāros vai nelielās grupās. Tiek veicināta un atbalstīta skolēnu vēlme strādāt pie pašu iecerētajiem mācību projektiem.
Mācību process ir dinamisks, stimulējošs un aizraujošs. Tas izvirza augstas prasības, rosinot katru skolēnu sasniegt maksimālo. Katra skolēna īpatnības tiek ņemtas vērā –tiek atzīmēti panākumi un sniegts atbalsts, pārvarot grūtības. Mācību procesā netiek pielietotas ne balvas, ne sodi.

Mācību process sākumskolā tiek organizēts jaukta vecuma saimēs, kurās katrā vidēji ir 12 skolēni. 1.-3. klašu saimēs pamata mācību priekšmetus māca viena skolotāja- saimes audzinātāja. Vecākajā posmā katra skolotāja atbild par savu mācību priekšmetu. Tādēļ, plānojot mācību vielas apguvi, ir atšķirības.

1.-3. klašu grupā mācību process notiek savstarpēji integrējot dažādus mācību priekšmetus. Skolotājas, plānojot vielas apguvi, balstās uz 5 Lielajiem Montesori stāstiem. Izdzīvojot šos stāstu dažādās aktivitātēs, tiek nodrošināta gan valodas un matemātikas, gan dabaszinību un  sociālo zinību, kā arī vizuālās mākslas, dizaina un tehnoloģiju apguve.

4.-6. klašu grupā mācību darbs tiek organizēts nedēļu blokos. Vienu nedēļu skolēniem ir eksakto zinību bloks – matemātika, dabas zinības. Papildus tiek veikti treniņuzdevumi sociālajā jomā. Otrajā nedēļā ir sociālo zinību bloks – latviešu valoda, vēsture uz sociālās zinības. Papildus tiek veikti treniņuzdevumi matemātikā un dabaszinības. Būtiska nozīme arī šajā vecumposmā ir 5 Lielajiem Montesori stāstiem. Tie tiek apgūti padziļinātāk nekā pirmajā sākumskolas posmā.

Tiks pievienoti jaunajā mācību gadā